A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z , Übersicht
| deutsch | gemeinsam rufen, zusammenrufengenehmigen, ausrufen |
| englisch | to shout aloud, to cry out, to summon |
| französisch | écrier, exclamer |
| AKTIV | Passiv | Partizip |
| MASKULIN | feminin | neutrum |
| AKTIV | |
| Indikativ Präsens | Indikativ Imperfekt |
| conclāmō conclāmās conclāmat conclāmāmus conclāmātis conclāmant | conclāmābam conclāmābās conclāmābat conclāmābāmus conclāmābātis conclāmābant |
| Indikativ Perfekt | Indikativ Plusquamperfekt |
| conclāmāvī conclāmāvistī conclāmāvit conclāmāvimus conclāmāvistis conclāmāvērunt / conclāmāvēre | conclāmāveram conclāmāverās conclāmāverat conclāmāverāmus conclāmāverātis conclāmāverant |
| Indikativ Futur I | Indikativ Futur II |
| conclāmābō conclāmābis conclāmābit conclāmābimus conclāmābitis conclāmābunt | conclāmāverō conclāmāveris conclāmāverit conclāmāverimus conclāmāveritis conclāmāverint |
| Konjunktiv Präsens | Konjunktiv Imperfekt |
| conclāmem conclāmēs conclāmet conclāmēmus conclāmētis conclāment | conclāmārem conclāmārēs conclāmāret conclāmārēmus conclāmārētis conclāmārent |
| Konjunktiv Perfekt | Konjunktiv Plusquamperfekt |
| conclāmāverim conclāmāveris conclāmāverit conclāmāverimus conclāmāveritis conclāmāverint | conclāmāvissem conclāmāvissēs conclāmāvisset conclāmāvissēmus conclāmāvissētis conclāmāvissent |
Infinitiv Präsens
conclāmāre Infinitiv Perfekt
conclāmāvisse Infinitiv Futur
conclāmātūrum esse | Imperativ I
conclāmā conclāmāte Imperativ II
conclāmātō
conclāmātō conclāmātōte conclāmantō |
Für Fragen oder Anregungen schreiben Sie uns eine Email.
Alle Angaben ohne Gewähr. Cactus2000 übernimmt keine Verantwortung für die Richtigkeit der hier gemachten Angaben.
